“Glezniecība ir bezizmēra jēdziens. To nevajadzētu saprast kā veidu, kas pauž tikai kādu noteiktu saturu. Glezniecība pauž to, ko var pateikt tikai ar krāsu un tās attiecībām.”

Roberts Muzis – pirmais (2015) J. Pīgožņa balvas laureāts

Jāzepa Pīgožņa Latvijas ainavu glezniecībā konkursa darbu izstāde notiek jau desmito reizi un jubilejas reizēs pieņemts atskatīties, kāds bijis aizvadītais laiks, ko tas devis Latvijas mākslai kopumā un mums katram – gan organizētājiem, gan skatītājiem.

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne, kura bijusi saistīta ar visām 10 izstādēm (žūriju locekle, katalogu sagatavotāja, izstāžu atklāšanas un balvas pasniegšanas uzrunu teicēja Rīgā, Preiļos, konsultante, izstāžu iekārtotāja – katrā gadā savi pienākumi), iezīmē, viņasprāt, svarīgākās vērtības, kuras izdevies saglabāt cauri laikam un notikumu attīstībai.

“Pirmkārt, šajā ārkārtīgi nospriegotajā ekoloģisko izmaiņu un Latvijas ainavas traumējumu posmā ir izdevies veicināt simtiem skatītāju uzmanību, interesi, sajūtas par cilvēka un dabas attiecībām. Par mūsu īpašo nacionālo mentalitāti, kas gan strauji mainās, lielākajai daļai cilvēku kļūstot par lielpilsētu vai virtuālās pasaules iedzīvotājiem.

Otrkārt, ir izdevies saglabāt demokrātisku atvērtības principu. Izstādē var piedalīties katrs Latvijas mākslinieks, tas rada plašu pārstāvniecību. Ekspozīcijā parasti ir visu paaudžu mākslinieku darbi, līdzās Latvijas Mākslas akadēmijas docētājiem savu pirmo žūrēto kopskati piedzīvo studenti, jaunie mākslinieki. Izstādes apjoms (kvantitatīvi un kvalitatīvi), iecere, uzbūve, rezultāti, dokumentācija jau sen pārsniedz divu pašvaldību – Preiļu un Rīgas – iespējas. Pēc sava vēriena un vēsturiskās nozīmes konkurss jau šobrīd uzskatāms par valsts nozīmes notikumu.

Treškārt, šajā izstādē tradīcijas un jauninājumi nav šķirami. Godinājums Latvijas Mākslas akadēmijas Dabas skatu meistardarbnīcas izveidotājam Vilhelmam Purvītim un Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram Jāzepam Pīgoznim kļūst par pamatu šodienas Latvijas mākslas attīstībai, pilnveidei. Tādā nozīmē liela skaita Latvijas mākslas skolu pedagogu piedalīšanās šajā notikumā ir pieredze, rosinājums, nākamības mudinājums viņu audzēkņiem. Balvas nominantu ikgadējā piedalīšanās Preiļu muzeja organizētajos plenēros savukārt ir bagātinājums topošajam Latvijas ainavu glezniecības muzejam.”

10. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā piedalījās 108 mākslinieki, katrs ar vienu darbu. 11 mākslinieku darbi tika noraidīti kā konkursa Nolikumam neatbilstoši.
Par galveno balvu 2024. gadā cīnās deviņi nominanti: Ērika Kumerova ar darbu “Dziestošā diena”, Jānis Jēkabsons ar darbu “Vējā stāvēt – priecāties”, Visvaldis Asaris ar darbu “Zeme”, Patricijha Brekte – Pannetier ar darbu “Ziemeļblāzma”, Agnese Kurzemniece ar darbu “Meklējot iemeslu iemīlēt rudeni”, Maija Muižniece ar darbu “Neskaidra prognoze”, Justīne Lūce ar darbu “Ziema”, Guntis Grants ar darbu “Atkusnis Baldonē” un Ilze Smildziņa ar darbu “Garā pupa”.
Galvenās balvas pasniegšanas ceremonija notiks Preiļos 2024. gada 14. septembrī plkst. 14.00

Noslēgumā Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne novēl: “katram dalībniekam un katram skatītājam prieka pilnu, saistošu, atziņām bagātu satikšanos ar glezniecību, dabas tēlu mākslā un Latvijas skaistuma neizsmeļamību”.