Rudzīšu ģimenes darbu izstāde “Brīvi radīt” ir stāsts par trim dažādiem māksliniekiem vienas ģimenes ietvaros - Jāni un Agnesi Rudzīšiem un viņu meitu Terēzi Mariju Miltiņu. 

Terēze Marija Miltiņa dzimusi 2010. gadā Liepājā. Pamatizglītību Terēze apgūst J.Čakstes Liepājas 10. vidusskolā. Kopš 2017. gada mākslinieciskās prasmes attīsta LMMDV Bērnu mākslas skolā, papildus iemīlējusi māllietiņu veidošanu Liepājas BJC keramikas pulciņā Daces Virsnieces vadībā. Ar lielu aizrautību Terēze veido datorgrafikas un apgūst dažādas animēšanas programmas, bet tikpat ļoti mīl zīmēt, gleznot un veidot lego stāstus.

Jānis Rudzītis ieguvis lietišķās mākslas un dizaina skolotāja, kā arī izglītības zinātņu maģistra akadēmisko grādu pedagoğijā. Jau 20 gadus ir Liepājas 8. vidusskolas pedagogs. No sirds mīl savu profesiju, ne velti bijis “Gada skolotājs” 2008., 2013., 2015., 2018. un 2021. gadā. Mākslas izstādēs piedalās kopš 2000. gada. Par radošās dzīves virsotni Jānis uzskata 2020. gada Liepājas vizuālās mākslas izstādes “Tuvplāni" žūrijas apbalvojumu “Par iekļaušanos kopējā Liepājas stāstā un tā papildināšanu fotogrāfijās”, kā arī 2021. gadā Liepājas muzejā atklāto personālizstādi “Pasaule ir mīļa”. J.Rudzīša fotomirkļi, kas fiksēti pilsētvidē, ļauj novērtēt, atklāt un vairāk iemīlēt vietu, kurā mēs dzīvojam. Jānis ir visas Latvijas – savas dzimtenes – patriots un pilsonis. Katrs nostūris, kaktiņš un pamestais akmens mūris viņu uzrunā, aicina to iepazīt dziļāk. Arī kaķus par draugiem viņš sauc. Uzgaida, pabaro un bildē tos. Relaksācija, ja vārdos tas jāietērpj. Pastaigas ar fotokameru sevī ietver veselu rituālu – pastaigas svaigā gaisā, sarunas ar nejauši sastaptiem cilvēkiem un laikabiedriem, kā arī jaunatklājumi fotomākslas lauciņā un atgriezeniskā saite sociālajos tīklos. Nav svarīgi, kādā mākslas jomā vai tehnikā strādā cilvēks, galu galā viņš atveido sevi, projicē savu iekšējo pasauli. Jāņa gadījumā tā ir mīlestība pret pasauli – Dievu, dabu un darbu. Nepateikto ļauj novērot skatītājiem pašiem!

Agnese Rudzīte sakās piedzimusi īstajā laikā un vietā. Pēc būtības vācēja un uzsver, ka pasaulē ir saražots tik daudz dažāda materiāla, ka jaunam tērēt līdzekļus ir neapdomīgi. Tādēļ top gan taktilā māksla no makulatūras, gan lupatgleznas no tekstilatgriezumiem. Mākslā tāpat kā dārzniecībā nav kļūdu, ir tikai eksperimenti. Krāsošanas, etiķošanas, balināšanas, šūšanas un izšūšanas eksperimenti – dauzīšanās ar audumu gabaliem, pakļaujot tos vides ietekmei, izkarinot saulē un vējā, ierokot zemē. Agnesesprāt, ar mākslu jābūt pildītam kā pīrādziņam. Pīrāgi no krāsns arī tiek izvilkti visādi, ne visi ir vienādi gludi un spīdīgi, bet svarīgi, kas tajos ir par pildījumu. Ne tikai māksliniekam, bet vispār cilvēkam ir svarīgi, kas notiek viņa sirdī, prātā, iztēlē. Ir viens traks priekšstats par mākslinieku, ka tam tik patīk ballītes un sēdēt citiem uz kakla. Bet mūsdienās ir forši būt gudram, izglītotam, kārtīgam utt. Lielākajā skaitā gadījumu mākslinieks ir starp kolēģiem-profesionāļiem un sabiedrību. Bieži vien šie abi krasti nesatiekas. Tā ka nav variantu – ir pašam sevi jātur līdzsvarā un ar mākslas palīdzību jāveido tilti un jāķitē ciet plaisas.

Izstāde aplūkojama bez maksas katru dienu līdz 30.aprīlim laikā no 10.00 līdz 20.00